Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: otrdiena, 2019 gada 19. novembris 
Atslēgas vārdi: Pasākumi Reiz, sensenos laikos Dievs dalīja visām tautām zemes. Katrs nāca un prasīja, kādu zemi vien gribēja. Latvietis neatnāca nevienā no nedēļas dienām, taču ieradās svētdien pie Dieva. Noņēma cepuri un teica, lai Dieviņš viņam arī kādu zemes gabaliņu iedod. Dievs saka, ka šim viss izdalīts, kamdēļ nenāca nedēļas laikā, kad visiem dalīja. Latvietis sāka lūgties – visu nedēļu strādāju (zemi aru, zirgus kopu, bērnus auklēju utt) tagad tik brīva vaļa bija atnākt. Nu lūdzu dod, Dievs, kaut vai mazu zemes gabaliņu! Dievam palika žēl latvieša un šis saka latvietim: “Gribēju pats sev paturēt vienu mazu, jauku zemes gabaliņu pie jūras, kur ir zaļi meži, zili ezeri un svētība zemē pie katra zāles stiebra, kur dzīvot savā dieva zemītē, bet nu ņem tad Tu to.” Tā latvietis tika pie zemes. Pie savas zemītes…
(avots: tikainesakinevienam.lv)
Svinot mūsu Latvijas svētkus, atcerēsimies cik skaistā zemē mums lemts dzīvot un tikai mēs paši savu valsti darīsim skaistāku, varenāku un brīvāku!
Priecāsimies par 5 bērniņiem, kas 2019. gadā dzimuši un dzīvo Bebrenē: Melānija Līce, Oskars Setkovskis, Anete Balode, Agate Rimeicāne, Agate Vuškāne.
Paldies arī:
- Bebrenes skolai un darbiniekiem par regulārām nominācijām "Draudzīgā aicinājuma fonda" skolu reitingā un par aktīvu līdzdalību Bebrenes sabiedriskās un kultūras dzīves pasākumu veidošanā;
- bibliotekārītei Emmai Malahovskai par Bebrenes vēstures materiālu neatlaidīgu krāšanu un Bebrenes baznīcas vēsturisko liecību apkopošanu.
Pateicamies arī vokāli instrumentālajai grupai “Lux Sonus”, kas ar savu krāšņo koncertu padarīja mums šos svētkus gaišus un skanīgus.
