Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Neierasti agri sestdienai - 25.janvāra rītā, stāvlaukumā pie Bebrenes vecajām dzirnavām rosīgi pulcējās aktīvās atpūtas entuziasti, lai dotos gandrīz 14 km garā pārgājienā gar trīs Bebrenes pagasta ezeriem.
Pirmais pieturas punkts bija bebra dambis. Kā zināms, šogad Eirāzijas bebrs izvēlēts par gada dzīvnieku Latvijā.
Tam sekoja Rupsītis, iespējams, visnecilākais no Bebrenes ezeriem. Tad Ilzes un Diņģeļkalna ezeri. Un katram ezeram bija savs stāsts.
Bebra nedarbus varēja vērot ik pa laikam. Te appludināts lauks, te grauztas un zemē gāztas milzu apses.
Kā bija solīts, pārgājiena dalībnieki tika pacienāti ar piparmētru tēju, ko pasniedza Diņģeļkalna ezera omulīgi iekārtotajā krastā. Tepat arī tika noskaidrots, no kurienes katrs dalībnieks ieradies. Un izrādās, ka īstiem garo pastaigu cienītājiem attālums nav šķērslis. Tālākie braucēji bija mērojuši ceļu no Jelgavas puses, nedaudz tuvākie – no Jēkabpils, Daugavpils, Ilūkstes, Gārsenes, Subates, Prodes un Asares. Un, protams, bebrenieši. Visiem kopā tā bija iespēja izstaigāt kādam sen aizmirstas, kādam jaunas takas. Arī sārtie vaigi neizpalika.
Līga Pauļuka
Foto: Egita Terēze Jonāne, Viktors Malaševskis
Publicēšanas datums: pirmdiena, 2020 gada 27. janvāris 
Atslēgas vārdi: 
