Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2018 gada 13. septembris „Pie cilvēkiem eju smaržīgi krāsaino pasauli ieraudzīt”, – tā varētu teikt par Dzejas dienām ar Marijas Baltmanes vārdiem, jo šī tradīcija, kas iedibināta 1965.gadā Jāņa Raiņa 100.dzimšanas dienai par godu, dod iespēju ikvienam dzejniekam iet tautā, lai runātu par cilvēka dvēselei tuvām tēmām. Arī mēs – dzejas mīļi tikāmies 12.septembrī Bebrenes dzirnavās, lai ieklausītos vietējo dzejnieku domās par dzimto novadu, tā dabu un cilvēkiem, par Latvijas likteni 100 gadu laikā.
Vandas Krastiņas dabas izjūta lika mums paskatīties savādāk uz apkārtējiem mežiem un laukiem, bet Zeltītes Žaļukas pārdomas par dzimteni un darba vērtībām cilvēka dzīvē deva ierosmi dziļāk ieklausīties dzīves būtībā. Ritas Kļaviņas un Ilonas Jegorovas dzeja „pēc pasūtījuma” atgādināja mums, ka jebkuru pasākumu vai izrādi var atdzīvināt un padarīt neaizmirstamu ar pašu sacerēto dzejas rindu palīdzību. Patiess prieks par Marijas Baltmanes trešo grāmatu „Te manas mājas”, kurā dzejniece runā par savām saknēm un savām debesīm Tēvijā, atklāj savu saldo mīlestības stāstu un vēlējumu Latvijai:
„Baltu saules mūžu vēlēsim
domās gaišās un tīrās
Mātei Latvijai”.
Paldies visiem Dzejas dienu pasākuma dalībniekiem par atsaucību, ieinteresētību un atbalstu. Lai rodas jaunas dzejas vārsmas nākamajām Dzejas dienām!
Bebrenes senioru kluba „Sidrabrasa” padome
Atslēgas vārdi: 
