„Senie cilvēki zināja, kāda auga vilna kurai vainai derīga. Nātru drēbes dziedina kāju vēnas, čūlas, ekzēmas, normalizē asinsspiedienu. Ap galvu apsieta nātres vilnas pīne samazina galvassāpes, atvieglo migrēnas un reimatisma sāpes. Ozola vilna savelk pušumus un rētas, tādās zeķēs kājas nesvīst. Balto un pelēko kārklu varētu dēvēt par goda dakteri, jo, to valkājot, senči slimības nepazina. Savukārt vītols noņem visas kaulu sāpes un pilda antiseptiskas funkcijas”, tā stāstīja Latgales dziednieks un augu vilnas speciālists Ritvars Točs 20.augustā Bebrenes dzirnavās.
Semināra laikā, kas notika projekta „Brīvprātīgā darba veicināšana senioru dzīves kvalitātes paaugstināšanai” ietvaros, mēs uzzinājām par senajām baltu prasmēm – vilnas iegūšanu no vairāk kā divdesmit kokiem un augiem, kā arī par vilnas ārstnieciskajām īpašībām un dažādu izstrādājumu tapšanu. Meistars demonstrēja nelielus audeklus, cepures, roku locītavu un muguras ārstnieciskās saites, cimdus, kāju filčus, zīļu vainagus u.c. rokdarbus. Ritvara Toča stāstījuma laikā skanēja latviešu tautas dainas par seno laiku rokdarbu darināšanu un valkāšanu:
Kas varēja priedi vērpt,
Kas ozolu šķetināt.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts”.
LSK brīvprātīgā LorijaKaminska