Bebrenē var ierasties no dažādām pusēm pa četriem lielākajiem ceļiem. Nevienam vairs nav noslēpums, ka Bebrene pazīstama gan kā tūristu apskates objekts, gan vienkārši kā skaists un sakopts Sēlijas mozaīkas gabaliņš.
Jau Jānis Jaunsudrabiņš, savulaik ciemodamies mūsu pusē, novērtēja un aprakstīja Bebrenes skaistumu : „Otrajos Vasarsvētkos, Stukuļa kungs, kam pieder dzirnavas Zasā un Bebrenē, kā arī stiprs auto, aizvizina mani uz Asari. Bet mēs turpu braucām ar lielu līkumu, lai kaut cik redzētu Augšzemi. Mēs braucām pa līdzenumu līdz Debesnīcai. Tad sākas kalni. Kaldabruņa brīnišķi skaistā vietā. Nu iet no kalna kalnā vairākus kilometrus – līdz Bebrenei. Žēl, ka lieliskos dabasskatus aizsedz lietus. Te esot brīnišķīgas tāles līdz pat Daugavpilij. Neraugoties uz kalnainību, zeme te bagāta”.
Laura Dumbure, žurnāla IR žurnāliste, dodoties uz Bebreni intervēt kopas „Māra” adītājas, arī apbrīnoja garāmslīdošās apkārtnes ainavas: „Bebrene ir neliels ciems Sēlijas un Latgales krustcelēs. Turpat blakus ir Raiņa dzimtā Tadenava, otrpus Bebrenei –Dvietes paliene. Ja no Rīgas brauc caur Neretu un Aknīsti, Lietuvas robeža brīžam ir svilpiena attālumā. Nogriežoties Vilkupē, augšup sākas zemesceļš ar neticamām ainavām. Starp pakalniem, pauguriem un milzu ozoliem mirdz zilas ezeru acis, un nav neviena līdzena zemes pleķīša – jābrīnās, kā cilvēki šeit iemanījušies uzcelt mājas, kas negāžas, un apstrādāt laukus, ar visu zirgu vai traktoru neieripojot ezerā! ”.
Ikdienā pieraduši pie savas apkārtnes, dažreiz aizmirstam palūkoties uz to ar citām acīm un vēlreiz nopriecāties, cik skaistā vietā mēs tomēr dzīvojam.
(Rakstā izmantotie citāti - J. Jaunsudrabiņš, kopoto rakstu XIV sēj.; žurnāls IR, L.Dumbure Augstās modes adītājas)
no Ilūkstes
no Aknīstes
no Eglaines
no Jēkabpils