Bebrene var lepoties un justies gandarīta, ka savas dzīves lielāko daļu šeit pavadījis Jānis Drullis. Viņa sienu gleznojumi tehnikuma telpās daudzus gadus priecēja apkārtējo acis. Mākslinieka – amatiera zīmējumi un gleznas ir daudzu bebreniešu mājās un to krāsu spožums nav zudis vēl šodien.
Jānis Drullis piedzima 1924. gada 13.aprīlī Rīgā. Tēvs un māte bija skolotāji. 1943. gada pavasarī Jānis pabeidza Rīgas pilsētas II ģimnāziju.
1943. gadā sākas Jāņa Druļļa dzīves sarežģītais ceļš, kas raksturīgs daudziem tā laika Latvijas cilvēkiem. Oktobrī viņš tiek iesaukts leģionā un nosūtīts uz 19. divīziju. Ziemassvētku kaujās 1944. gada decembrī Jāni ievaino un vienu mēnesi viņš ir spiests ārstēties Nogales pilī. Pēc atveseļošanās viņu atkal nosūta uz fronti, nu jau līdz kara beigām. Pēc kara dzīvo Rīgā kopā ar vecākiem un strādā dažādus gadījuma darbus.
1946. gada 28.septembrī Jāni Drulli apcietina. Tā paša gada17. decembrī notiek tiesa. Par dzimtenes nodevību Jānim piespriež 10 gadus cietumsoda un pasludina arī tiesību atņemšanu uz 5 gadiem. Ieslodzījumā Jānis Drullis atradās no 1946.gada 28.septembra līdz 1955. gada 27.augustam Taišetā, Ļebedinskā, Aldanas zelta raktuvēs. Pēc atbrīvošanas līdz 1956. gada 25.oktobrim dzīvoja Amūras apgabalā pie vecākiem, kuri uz turieni tika izsūtīti 1949. gadā.
1956. gada novembrī Jānis Drullis atgriežas Latvijā. Strādā Rīgā, Cēsīs, pēdējā darbavieta – Bebrene. 1991. gadā aiziet pensijā un lielāko daļu sava brīvā laika pavada gleznojot.
Ne karš, ne Sibīrijā pavadītie gadi nav varējuši nomākt viņa dvēseles dzīvesprieku, gaišumu un saulainās nokrāsas viņa darbos. Jāņa Druļļa gleznas ir pabijušas gan izstādēs Bebrenē, gan Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā.
1996. gada 9.martā sastingst krāsas uz Jāņa Druļļa paletes, taču bebreniešu atmiņās viņš dzīvo vēl šodien.