Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: otrdiena, 2021 gada 13. aprīlis Šodien, 13. aprīlī, svinam mākslinieka Jāņa Druļļa (1924. - 1996.) dzimšanas dienu ar viņa gleznu un zīmējumu mākslas kataloga atklāšanu. Tajā iekļauti piecdesmit astoņi mākslas darbi.
Lielākā daļa darbu tapuši Bebrenē. Lauku ainavas, viensētas, dažādas ēkas Bebrenes centrā, grāfu Plāteru-Zībergu muiža un muižas vārti dominē viņa gleznās. Jāņa Druļļa gleznas savu mājvietu atradušas pie draugiem, kaimiņiem un paziņām Bebrenē. Vairāki darbi aizceļojuši uz attālākām vietām Latvijā, kā arī ārpus tās robežām.
Katalogu iespējams apskatīt Bebrenes pagasta bibliotēkā.
Liels paldies J. Druļļa gleznu īpašniekiem, kas palīdzēja apkopot un izveidot šo gleznu un zīmējumu kolekciju.
Jānis Drullis dzimis 1924. gada 13. aprīlī Rīgā skolotāju ģimenē. Tēvs Kārlis bija Rīgas Šampētera vidusskolas direktors, māte Marta - latviešu valodas skolotāja. Jau kopš agras bērnības viņa sirdslieta bijusi zīmēšana. Šo talantu viņš bija mantojis no sava tēva.
Jānis mācījies E. Dārziņa 35. pamatskolā (1931-1938), Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā (1938–1943). Mācoties ģimnāzijā, viņš sāka vairāk izprast sevi un savas prasmes, kļūstot par teicamnieku zīmēšanā.
Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Jānis iestājās Rīgas Mākslas akadēmijā. Viņš būtu varējis kļūt par profesionālu mākslinieku, ja vien turpmākie notikumi nebūtu pagriezuši viņa dzīvi citā virzienā, aizēnojot viņa mūža skaistākos gadus (1924.- 1996.) un liedzot piepildīt daudzus sapņus. Viss, ko Jānis savas turpmākās dzīves laikā tika gleznojis, bija apgūts pašmācības ceļā. Drīz pēc mācību uzsākšanas akadēmijā, 1943. gada rudenī, viņš tika iesaukts vācu leģionā un nosūtīts uz 19. divīziju.
Pēc pāris mēnešu apmācībām Jānis kā sakarnieks tika nosūtīts uz Volhovas purviem. 1944. gada decembra Ziemassvētku kaujās Jāni smagi ievainoja, un vienu mēnesi viņš bija spiests ārstēties Nogales pilī. Pēc atveseļošanās viņu atkal nosūtīja uz fronti, kur viņš palika līdz II Pasaules kara beigām.
1946. gada 28. septembrī padomju vara Jāni Drulli apcietināja par dzimtenes nodevību. Tā paša gada 17. decembrī notika tiesa, kurā Jānim piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem un izsūtījumu uz desmit gadiem. No 1946. gada 28. septembra līdz 1955. gada 27. augustam Jānis atradās izsūtījumā Aldanas zelta raktuvēs, Taišetā, Ļebedinskā. Sliktie apstākļi, kādos viņš bija spiests uzturēties apcietinājuma laikā, ietekmēja viņa veselību.
Pēc atbrīvošanas viņš uzreiz nedrīkstēja atgriezties Latvijā. Sākumā strādāja par krāsotāju Blagaveščinskā un vēlāk, līdz 1956. gada 25. oktobrim, dzīvoja Amūras apgabalā pie vecākiem, kuri uz turieni bija izsūtīti.
1956. gada novembrī Jānis Drullis atgriezās Latvijā.
Kā daudzi citi, kas pārbrauca no izsūtījuma Sibīrijā, viņš sastapās ar grūtībām atrast darbu. Ar paziņu palīdzību viņu pieņēma strādāt Cēsīs par krāsotāju, vēlāk Rīgas 4. vidusskolā par kurinātāju.
Rīgas skolā Jāni uzrunāja kāda skolotāja, kuras krustmeita Lolita ar vīru Pauli strādāja Bebrenes tehnikumā un meklēja laborantu. Jānis aicinājumam piekrita un pārcēlās no pilsētas uz dzīvi Bebrenē, lai uzsāktu darba gaitas kā laborants.
Dzīve Bebrenē Jānim patika, tā bija piepildīta, mierīga. Apkārtējās dabas iedvesmots, viņš daudz gleznoja. Palēnām Jānis sāka justies kā mājās - ieguva daudz draugu, dziedāja korī, aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē.
Ne karš, ne Sibīrijā pavadītie gadi nav varējuši nomākt viņa dvēseles dzīvesprieku, gaišumu un saulainās nokrāsas viņa darbos. Jāņa Druļļa gleznas ir pabijušas izstādēs gan Bebrenē, gan Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.
