Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2020 gada 1. oktobris Ar ko Tev saistās Bebrene?
Pirmais, kas nāk prātā atceroties Bebreni, ir māju sajūta un ģimene, mammas cepto pīrāgu smarža, bezrūpīgi pavadītā bērnība, draugi un, protams, jestrie skolas gadi (starp citu, kurš vēl atceras to trako skrējienu pusdienās no trešā stāva uz pirmo?). Tas patīkamais satraukums pirmajā septembrī, kad jau esi ticis par vienu klasi augstāk un vairs netiec pieskaitīts pie mazajiem, un vēl patīkamākas sajūtas pēdējā zvanā, kad saproti, ka mājasdarbi nākamos 3 menešus nebūs jāpilda, un visa vasara ir priekšā. Protams, atmiņās paliekoši ir arī tie brīži, kad tu stāvi ar kapli garās biešu vagas galā un īsti nevari saskatīt tai galu, siena kraušanas laiks, kartupeļu rakšana rudenī un malkas kraušana pavasaros, toreiz tas viss likās kā īsta sodība, bet tagad to atceros ar smaidu un saprotu, cik vērtīgi bija to visu piedzīvot.
Kur Tu šobrīd dzīvo?
Pēc skolas beigšanas devos studēt uz Rīgu, kur nodzīvoju vairāk nekā 10 gadus. Studiju laikā un arī pēc tam ir sanācis dzīvot dažādās Eiropas valstīs, šobrīd jau piekto gadu par savām mājām saucu Spāniju.
Ar ko Tu nodarbojies?
Pēc augstskolas beigšanas 6 gadus strādāju Rīgā par spāņu valodas skolotāju, darbs man ļoti patika, bet jutu, ka ar to ir par maz, gribējās jaunus izaicinājumus dzīvē. Tad arī pieņēmu lēmumu pārcelties uz dzīvi Spānijā, kur iestājos aviācijas skolā un ieguvu licenci, lai strādātu par stjuarti. Tā nu jau vairākus gadus strādāju aviācijā un esmu ļoti apmierināta ar profesijas maiņu.
Kas ir interesantākais Tavā darbā?
Man ļoti patīk tā internacionālā vide, kurā strādāju, katru dienu satiekos ar kolēģiem un pasažieriem no dažādām pasaules valstīm. Man patīk komunicēt dažādās valodās, iepazīt jaunas vietas un kultūras. Lai arī rutīna iezogas jebkurā darbā, katrs lidojums tomēr atšķiras, kolēģu sastāvs ikdienā mainās, atkarībā no galamērķa, arī pasažieri un situācijas lidojuma laikā mēdz būt ļoti atšķirīgas, vienmēr jābūt gatavam reaģēt uz notiekošo. Manuprāt, šai nozarei piemīt kaut kas maģisks, nav daudz profesiju, kur ir iespējams redzēt sauli uzlecam Venēcijā un darba dienas beigās vērot saulrietu Parīzē. Ikdienā, runājot ar kolēģiem, mēs nekad nelietojam vārdu ‘’strādāt’’, tā vietā mēs jautājam ”Uz kurieni Tu rīt lido?”, mēs nestrādājam, mēs lidojam, skan lieliski, vai ne?
Ko Tu novēlētu Bebrenei un bebreniešiem?
Pirmkārt, gribu pateikt, ka man ir liels prieks vērot, kā Bebrene ir mainījusies pēdējo 15 gadu laikā. Prieks par katru cilvēku, kas aktīvi darbojas savas apkārtējās vides sakopšanā, ražošanā vai kultūras jomā. Bebreniešiem novēlu arī turpmāk būt tikpat radošiem, aktīviem, uzdrīkstēties vairāk, mācēt saglabāt to, kas ir dots, un vienmēr tiekties pēc kaut kā jauna.
