Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2020 gada 12. novembris Ar ko Tev saistās Bebrene?
Bebrene man saistās ar bērnību, savām mājām, pirmajiem draugiem un pirmajām jūtām. Saistās ar brīvību, kura, manuprāt, tikai to laiku bērniem bija pieejama. Baltās ziemas uz ledus laukuma vai parkā uz slēpēm, karstās vasaras biešu vagās, kurām neredz galu, un siena vākšana no 8:00 rītā līdz 24:00 naktī, gulēšana sienā un grāmatu lasīšana, celšanās pirms saullēkta un makšķerēšana.
Pilnāku atmiņu spektru laikam nevar iedomāties - lai arī mums bija daudz pienākumu, dzīve bija ļoti aizraujoša.
Grūti visu nosaukt, bet Bebrene saistās ne tikai ar cilvēkiem, mācībām, darbu un atpūtu, bet arī ar vietām:
pils, kurā mācījāmies, pie kuras spēlējām "Gorodu" un ķerenes pa stieņiem;
tehnikuma sporta zāle un stadions, kurā sportojām;
tehniskais centrs, kur gājām pie meistariem kaut ko salabot, paspēlēt novusu vai vienkārši nospert no metinātāja karbīdu, lai taisītu paukšķus;
Vērtežu mežs, kurā meklējām lazdas lokiem un bultām, eglītes Ziemassvētkiem, un kur vienkārši gājām ziemās piknikot un kurināt ugunskuru;
nedrīkst piemirst arī bērnudārzu, kurā maziņi augām, bet lieli pa kluso iezagāmies pagalmā ballīšu laikā, lai iztukšotu kādu vīna pudeli.
Kur Tu šobrīd dzīvo?
Jau gandrīz 10 gadus dzīvoju Carnikavā kopā ar savu sievu Gunitu. Mums ir trīs jautri dēli, suns un kaķis, kas dzīvi padara ļoti interesantu. Tagad 10 minūšu pastaigas attālumā ir Gauja, 20 minūšu attālumā Baltijas jūra: ziemā, kad ir sniegs, var paslēpot vai paslidot, vasarā var skriet un pastaigāties pa mežu. Sēņu te arī ir daudz.
Nu jau te jūtos kā mājās un Carnikavai cauri vairs nevaru iziet, nesaticis nevienu paziņu.
Tā kā šī ir "Pierīga", jūtos gandrīz kā laukos, bet nav problēmu arī ar nokļūšanu uz darbu Rīgā.
Ar ko Tu nodarbojies?
Pēc diploma esmu datorvadītājs datorzinātnē (šausmīgi izsmeļoši), bet patiesībā strādāju par programmētāju Rīgā uzņēmumā Dynatech, kurš pārstāv Amerikas uzņēmumu grupu, kura paspārnē ir ceļojumu, "fintech" un "casting" servisi. Esmu mazas apakškomandas, kura nodarbojas ar programmatūras izstrādi iekšējām vajadzībām, vadītājs.
Kas ir interesantākais Tavā darbā?
Manā darbā interesantākais ir izaicinājumi, kurus uzliek gan uzņēmuma dinamiskā izaugsme, gan arī biznesa specifika, kas spēj mainīties ļoti strauji. Bieži vien jāreaģē ļoti ātri, taču tajā pašā laikā rūpīgi jāizvērtē izmantojamās tehnoloģijas un pieejas, tāpēc darba laikā iemigt nav iespējams.
Ko Tu novēlētu Bebrenei un bebreniešiem?
Bebreniešiem novēlu nepazaudēt savu sev tik raksturīgo identitāti un vienotību! Visvairāk es vēlētos, lai "Gudrie" 100 mūsu valdībā saprastu lauku apvidu nozīmīgumu Latvijas attīstībā, kas sniegtu iespēju atkal uz Bebreni doties daudziem cilvēkiem un neaizlaist postā to, kas bebreniešiem jau ir, kā arī attīstīt kaut ko jaunu gan izglītības, gan biznesa, gan kultūras jomās.
