Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: piektdiena, 2020 gada 6. novembris Ar ko Tev saistās Bebrene?
Bebrene, precīzāk, manu dzimto māju “Virsaišu “ apkārtne, ir mana sirds vieta. Tā ir vieta, kur mani senči ir dzīvojuši paaudžu paaudzēs. Vieta, kas saistās ar sen aizgājušiem cilvēkiem un stāstiem par tiem, māju vietām, pilskalniem un brīnumainiem dabasskatiem. Kopā ar mammu ļoti daudz devāmies pārgājienos pa tuvāku un tālāku apkārtni, iepazīstot tās vēsturi un dabu.
Bērnība - mani mīļie vecākie brāļi un māsa, kuri mani no sirds mīlēja un palīdzēja tikt galā ar maza bērna bēdām, un agri iemācīja lasīt. Pieņemu, ka tas bija viltīgs gājiens, lai es viņiem netraucētu darīt dažādas slepenas lietas, taču esmu no sirds pateicīga, jo lasīšana joprojām ir ļoti svarīga manas dzīves daļa.
Bebrene man saistās ar skolas laika draudzenēm - lai gan šobrīd kontaktējos tikai ar dažām, tolaik mēs bijām lieliska komanda, dalījām priekus, bēdas un piedzīvojumus.
Bebrene - tā, protams, ir skola un skolotāji, jo īpaši skolotāja Gurina, kura manās acīs joprojām ir paraugs, kam vēlētos līdzināties - cilvēcīga, talantīga un inteliģenta; skolotāja Cakule, kura manu mīlestību pret vēsturi tikai pastiprināja; skolotāja Rubļevska, kuras stundās man, literatūras fanam, nekad nebija garlaicīgi.
Īstenībā es nejūtos tā īsti no Bebrenes aizgājusi, jo lielu daļu sava laika joprojām pavadu dzimtajās mājās.
Kur Tu šobrīd dzīvo?
Šobrīd dzīvoju Rīgā - Āgenskalnā, par ko esmu ļoti priecīga, jo tā Pārdaugavas daļa, kurā dzīvoju, ir skaista un mierīga vieta - ļoti daudz koku, skaisti parki, šauras ieliņas un savdabīga arhitektūra. Stundām ilgi var staigāt pa apkārtni, katru reizi pamanot ko jaunu.
Ar ko Tu nodarbojies?
Nu jau trīspadsmito gadu strādāju Mārupes Valsts ģimnāzijā (agrāk - Mārupes vidusskola) par angļu valodas skolotāju. Man ļoti patīk mans darbs un mana skola, kas sniedz ļoti daudz iespēju ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem augt un attīstīties gan profesionāli, gan kā personībai. Mūsu skolā ir brīnišķīgi un draudzīgi kolēģi - tas, kā mēs viens otru atbalstam, ir apbrīnojami. Lai cik klišejiski tas neskanētu - mēs tiešām esam kā liela ģimene.
Kas ir interesantākais Tavā darbā?
Par savu darbu es varētu stāstīt ļoti daudz. Es tiešām un no visas sirds uzskatu, ka man ir vislabākā profesija pasaulē.
Katru dienu man ir dota iespēja satikt daudz dažādu lielisku cilvēku un, iespējams, pat kaut ko tiem iemācīt! Lai gan īstenībā jaunieši paši iemāca diezgan daudz.
Ir labi apzināties, ka tam, ko daru, ir jēga. Man patīk tas, ka, veidojot stundas, varu izmantot visas savas prasmes un zināšanas - fantāzijai un iespējām robežu nav, radošais moments man ir svarīgs.
Interesanti ir tas, ka var darboties strauji mainīgā vidē, kas ir arī liels izaicinājums, ko īpaši sajutu, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, kad likās, ka esmu zaudējusi izpratni par to, kas bērniem un jauniešiem ir aktuāli. Tas, ka visu laiku jāseko līdzi dažādiem jaunumiem, ļoti palīdz saglabāt dzīves garšu.
Pirms jaunākā dēliņa piedzimšanas piedalījos dažādos starptautiskos projektos par formālo un neformālo izglītību, ceļojot tuvu un tālu, satiekot cilvēkus no visas pasaules. Tas bija ļoti piesātināts un darbīgs laiks, ko ceru atkārtot.
Darbs ar jauniešiem, protams, paņem lielāko daļu manas dzīves, taču tas ir to vērts!
Ko Tu novēlētu Bebrenei un bebreniešiem?
Novēlu, lai Bebrene asociējas ar vietu, kur dzīvo smaidīgi, atvērti, jauki un gudri cilvēki. Vislabākie!
