Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2020 gada 20. augusts Ar ko Tev saistās Bebrene?
Bebrene - tā ir drošākā vieta pasaulē! Mājas, kur atgriezties, lai nogaršojot mammas ceptās kartupeļu pankūkas, domās atgrieztos bērnībā. Tās ir smaržas - tikko pļauta zāle no rītiem vai Bebrenes dīķa aļģes (vai kāds vēl atceras aizaugušu dīķi?), vakaros smaržo sasilušais asfalts un kaut kur gaisā virmo pagatavotas vakariņas - visdrīzāk cepti kartupeļi ar gaļu. Tie ir rasas pieskārieni pēdām, kuras pa vasaru ir tā norūdītas, ka var skriet kaut pa sliktākajiem ciemata ceļiem, galvenais neuzkāpt usnēm. Pēc tam katru vasaru atkal no jauna jāmācās skriet basām kājām. Un, kas tad tā par vasaru, ja nav nobrāztu ceļu? Tie ir smiekli un štābiņi kokos, nātres dzēliens ciskām, pašizdomātas spēles, skolas stadions un belziens ar bumbu pa seju. Tas ir darbnīcu dīķis un garais gājiens ar kājām uz Ilzes ezeru. Bebrene - tas ir ātrs brauciens ar riteni no skolas kalna un muša acī. Tās ir garās kartupeļu vagas, kurās jālasa kolorādo vaboles. Un tad nāk skolas laiks, un 1. septembrim vajadzīgas puķes - kur, lai ņem tās asteres un gladiolas? Tas nu ir varens nakts piedzīvojums bebreniešiem. Tā ir skola, kur smaržo pēc tikko krāsotām margām un prieks, kad skolotājs palūdz stundas laikā aiziet pēc krīta uz skolotāju istabu. Tā ir arī ziema ar ālinģi tajā pašā Bebrenes dīķi, un daudzie slidotāji, kas tīra sniegu no ledus. Un Kapukalns! Ak, tas tramplīns! Šļūkšana uz riepas - kritiens un sasists celis, bet mammai nedrīkst teikt. Kamēr nav tumšs, no kalna prom neiet, ja nu vienīgi cimdi jau ir tik slapji un ar sniega pikām pievēlušies, ka salst vēnas. Un tad nāk pavasaris ar plūdiem un ilgām pēc sausa asfalta - tas gan vairāk saistās ar pamatskolas un vidusskolas laiku. Šobrīd Bebrene man ir kā tāds magnētiskais lauks, kas nedēļas nogalēs velk ārā no lielpilsētas. Reizēm tā vien gribas to Rīgu "pievilkt" tuvāk, lai biežāk apskautu mammu un uzēstu labākās kartupeļu pankūkas visumā.
Kur Tu šobrīd dzīvo?
Nu jau 9 gadus dzīvoju Rīgā.
Ar ko Tu nodarbojies?
Ikdienā strādāju ar jauniešiem, palīdzu tiem piepildīt savus nākotnes sapņus un atrast pareizo karjeras ceļu. Palīdzu tiem veiksmīgi pieteikties ārvalstu universitātēs Eiropā.
Kas ir interesantākais Tavā darbā?
Cilvēcīgi lielāko gandarījumu sniedz fakts, ka es esmu izmainījusi kāda dzīvi vai pat mainījusi attieksmi pret lietām, kas iepriekš ir bijušas nesaprotamas. Kādam es atklāju pilnīgi jaunu pasauli! Manā darbā nekad nav divu vienādu darba dienu. Ļoti paveicies, ka šajā darba vietā varu turpināt attīstīt savas lietuviešu valodas prasmes un patiesi saukt to par savu otro dzimto valodu. Šī darba pieredze ir sniegusi arī lielisku iespēju apskatīt daudzas ārvalstu universitātes, tādējādi iepazīt tuvāk Eiropu, dažādu valstu kultūras un cilvēkus. Cilvēki - lūk, tas ir interesantākais manā darbā - šeit es sapratu, cik katrs spēj būt dažāds, bet tieši tādēļ interesants. Es mācos no šiem cilvēkiem, un tas bagātina manu pieredzi un izpratni, ka nevar dzīvē lietas iedalīt: balts - melns, labs - slikts, pareizs - nepareizs.
Ko Tu novēlētu Bebrenei un bebreniešiem?
Tieši to arī novēlētu - būt "lokanākiem" savos uzskatos (atceroties Raiņa "pastāvēs, kas pārvērtīsies"), vairāk ieklausīties citos, uzticēties, ticēt labajam, būt dzīvespriecīgiem un laipniem vienam pret otru. Mazāk satraukties par lietām, ko nav iespējams ietekmēt vai mainīt. Tā ir lieka laika un nervu tērēšana. Un, ja jau par veselību, tad vienmēr paturu prātā prof. Danilāna teikto - mazāk ēdiet, vairāk kustieties, nedaudz pasalstiet un izvairieties no garlaicīgiem cilvēkiem! Baudiet dzīvi skaistajā ciematā, un, pats galvenais, - BIEŽĀK SMAIDIET! Smaids tiešām spēj izgaismot kāda cilvēka dienu, kad paši par to pat nenojaušam.
