13. augustā Bebrenē pasākums “Jampadracis Bebrenē” sākās ar fotomākslinieces Sarmītes Bogdanovičas izstādes “ES ESMU” atklāšanu Bebrenes dzirnavās. Tā bija emocionāla, pārdomu pilna tikšanās ar Sarmīti un viņas meitu Agnesi.
Ieskatam Dāvja Greļevska anotācija par šo izstādi: “Sarmītes Bogdanovičas fotosērija “Es esmu” sastāv no 10 melnbaltām portreta fotogrāfijām, kas kolāžas veidā simboliski ataino meitenes Agneses ar Dauna sindromu būtības un ikdienišķu sajūtu salikumu.
Ilūkstiete Sarmīte Bogdanoviča ir ne tikai talantīga fotogrāfe, kura piedalās starptautiskās fotoizstādēs un ir ieguvusi godalgotas vietas fotokonkursos, bet arī datordizaina speciāliste, kura savas zināšanas pielieto praksē un nodod jaunajiem censoņiem Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolā.
Vēl Sarmīte ir lieliska mamma, un fotosērija “Es esmu” ir mazas meitenes Agneses un mammas Sarmītes kopdarbs ceļā uz šo nozīmīgo stāstu. Stāstu par bērnu ar īpašām vajadzībām un viņa līdzvērtīgo vietu zem saules, par viņa vēlmi un tiesībām “būt”! Fotosērija ir kopā būšanas un no jauna iepazīšanās mirkļi. Tie ir brīži, kurus gribas ieskaut azotē un pasargāt, un vienlaikus – atplest rokas un parādīt apkārtējiem, cik ļoti tie zied. Cik ļoti zied mirklis, kad atkal un atkal šo bērna stāstu apskauj mātes sirds.
Sarmīte par izstādi: “Tas ir pulsējošs signāls, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un pavērtu sajūtu priekškaru bērna, kas ikdienā tiek saukts par bērnu ar īpašām vajadzībām, būtībai. Tikai nesen visās bijušajās PSRS valstīs sabiedrība sāka atskārst, ka šādi bērni ir, ka nav tikai propagandētā “veselā” sabiedrība. Aizvien no jauna, atkal un atkal ir jāpierāda, cik viņa savā būtībā ir Viņa – gudra un skaista, priecīga, reizēm tieši pretēji – skumja un dusmīga, atjautīga un humora pilna. Tāpat kā visi apkārtējie, viņa alkst tikt uzklausīta, saprasta un pamanīta. Un viņas gudrība – ne vienmēr tā iekļaujas vispārpieņemto normu robežās, drīzāk pat kaut kur ārpus tām... .”