Somijas dejotāju gaitas Bebrenē

Šie ir laikmetīgās dejas Wilderness dance rezideces dalībnieki - četru horeogrāfu kolektīvs no Somijas.

Mākslinieku grupas merķis ir atrast, izjust un analizēt dažadus impulsus, kas nāk no dabas un veidot tādu kā “izklāstu” par lietām, sajūtām un pieredzi, ko spēj dot mums daba. Jaunieši vēlas izprast, kā šīs dabas nianses un norādījumi, spēj mainīt viņu domu, skatītāja domu un teātra telpu vispār. Šis iemesls viņus ir atvedis pie mums, kur ir brīnišķīga un vietumis neskarta vai vēl dabiska daba. Daba, kas māca labāk izprast sevi un vienam otru.

Šī kompanija Bebrenē ieradās jau 22.04. – tūlīt pēc Lieldienām. Pēcsvētku darba rosībā varējāt viņus arī nepamanīt, bet jau pie pirmās iespejas jaunieši līdzdarbojās līdz ar mums, kopjot “Lielās talkas” tradīciju. Tā kā viņus patiesi sajūsmina mūsu daba un iespēja dzīvot tik tuvu kontaktā ar to, somu draugiem bija patiess prieks līdzdarboties Bebrenes kapu teritorijas uzkopšan

Līdz jau aizritējušajam garo brīvdienu ciklam mākslinieki centās aptvert visas Bebrenes un Dvietes palienes piedāvātas iespējas un konstruktīvi izlikt savas izjūtas uz papīra, radot jauno laikmetīgās dejas horeogrāfiju. Darbs tiešam ir grūts un atbildīgs, jo vēl spilgti ir iepriekšejās rezidences iespaidi Dānijā un šī ir projekta pēdējā rezidence. Kā zināms – galā jāiznāk izrādei. Satu gan minēja, ka arī šis vēl nebūs noslēdzošs rezultāts, kā teikt pirmizrāde, bet gan materiāls ko apdarināt.

Kā mēs pavadījam brīvdienas? Tās bija tik iepriecinoši garas. Piektdien, neievērojot pirtī iešanas tradicionālo dienu, bet gan visas tradicionālās melnās pirts izdarības, mums bija fantastiska pirts. Lieliska saimniece - Rita Skrējāne - mūs uzņēma savā sētā Rubeņu pagasta “Gulbjos”. Par to viņai lielu lielais paldies! Sestdien, laikā no plkst.15.00 – 16.30, mēs izdejojāmies no sirds patikās. Tā bija brīnišķīga iespēja uz sev tik pierasto un ikdienišķo – sevi pašu, vidi un dabu sev apkārt – raudzīties caur kustības prizmu. Pēc deju nodarbības mēs devāmies nelielā piknikā pie mūsu novada dižā. Mūsu velomaršruts veda garām Skalbiņu dižozolam. Brauciens, lai arī nogurdinošs, bija iedvesmas pilns, jo daba nu nemaz nebija skopojusies ar savu krāsu paleti. Ta iepriecināja mūs ik uz soļa – krāsas, kontrasti un pavasara moššanās un plaukums.

Nu atkal jauns darba cēliens sācies, mākslinieki strādā un rada. Nav skaidrs, vai piedāvāsim vēl iespēju strādat kopā ar bebreniešiem, bet ir noteikti zināms, ka 11.05. plkst.15.00 būs laikmetīgās dejas performance, ko piedāvās Herrala, Muilu, Mustonen, Tiitta no Somijas.

Iedvesmosimies no dabas, jo tā mums vēl ir līdzās!